Benzoskābes pārslas

Benzoskābes pārslas ir vienkāršākā aromātiskā karbonskābe. Nosaukums cēlies no benzoīna gumijas, kas ilgu laiku bija tās vienīgais avots. Benzoskābe ir balts vai bezkrāsains ciets organisks savienojums ar formulu C₆H₅COOH.
Benzoskābe dabiski sastopama daudzos augos un kalpo kā starpprodukts daudzu sekundāro metabolītu biosintēzē.
Benzoskābes sāļus izmanto kā pārtikas konservantus. Benzoskābe ir svarīgs daudzu citu organisko vielu rūpnieciskās sintēzes prekursors. Benzoskābes sāļus un esterus sauc par benzoātiem.

Rūpniecība
Rūpniecībā benzoskābes pārslas reaģē ar bāzēm, veidojot benzoāta sāļus. Piemēram, benzoskābe reaģē ar nātrija hidroksīdu, veidojot nātrija benzoātu. Nātrija benzoāts ir visizplatītākais konservantu veids, un to var izmantot pārtikas rūpniecībā un citās nozarēs. Benzoskābe reaģē ar citām bāzēm, piemēram, kālija hidroksīdu, veidojot kālija benzoātu. Nātrija benzoāts un kālija benzoāts, kas ir benzoskābes sārmu metālu sāļi, ir ūdenī -šķīstoši. Sāļi, kas veidojas, benzoskābei reaģējot ar sārmu metālu vai pārejas elementu metālu bāzēm, piemēram, kalcija benzoātu, cinka benzoātu, vara benzoātu u.c., ir eļļā -šķīstoši.
Benzoskābes reakcija ar spirtiem var radīt esterus. Piemēram, reaģējot ar metanolu un etanolu, tas var veidot benzoskābes metilesteri un benzoskābes etilesteri. Kad benzoskābe reaģē ar feniletanolu, tā veido feniletilbenzoātu. Benzoskābes esteri var iziet esteru apmaiņas reakcijas ar spirtiem, veidojot atbilstošus esterus. Benzoskābes esteriem bieži ir aromāts, un tos var izmantot smaržu sajaukšanai.

Ikdienas lietošana

Benzoskābes pārslas reaģē attiecīgi ar dietilēnglikolu, trietilēnglikolu un dipropilēnglikolu, veidojot svarīgus un izplatītus sveķu plastifikatorus, proti, dietilēnglikola bisbenzoātu (DEDB), trietilēnglikola bisbenzoātu (TEDB) un dipropilēnglikola bisbenzoātu (TEDB) un dipropilēnglikola bisbenzoātu, kuru ražošanā plaši izmanto un ko izmanto (DPGDB). līmvielas.